Kā tikt galā ar zaudējumu sāpēm?
Nolēmu šoreiz vairāk padalīties ar procesiem kam eju cauri un nolasot informāciju no Maiju kalendāra, kā tas viss saiet kopā ..
Pastaiga, kuras laikā atnāk Atziņa, ka es vairs Nekad, nekad, Nekad šajā dzīvē vairs nebūšu mazmeitiņa..(emocijas)..mīļā, vienīgā mazmeitiņa….tikai šobrīd nāk atskārsme ko man nozīmē šis zaudētais statuss…tā emocija aiziet līdz kaulam, bezdibeņa dzīlēm,,ārā ir tumšs un es varu patiešām ļauties savām emocijām, kas kāpinās, dziļāk un dziļāk. Man šovakar bija citi plāni.. neko nedomājot es sekoju plūsmai pat nenojaušot kur tā mani aizvedīs. Dažādas domas virpuļo galvā par to kā bija, kāda bija man blakus mana babiņa..cik spēcīga sieviete, cik pacietīga un ko esmu no viņas mācījusies..pateicība visam pāri. Cik skaista, cik daudz pārcietusi, cik spēcīgs gribasspēks, cik ciets mugurkauls, cik stipra dvēsele, cik milzīga pacietība, cik sīksts un nesalaužams raksturs, cik augsts sāpju slieksnis, cik liela apzinība un robežu ievērošana, uzticīga savām vērtībām. Neesmu sastapusi spēcīgāku cilvēku savā dzīvē un man bija lielisks piemērs, ko nozīmē spēcīgs gribasspēks, un stipra sieviete visās jomās. Pateicība, ka man bija lemts tik ilgi iepazīt šo dvēseli, izdzīvot šo statusu, par kuru ne mirkli nebiju aizdomājusies līdz šim vakaram. Un tikai šovakar aizdomājos, ka nemaz īsti nebiju atļāvusi sev izsērot šo zaudējumu, un tam ir iemesls, kas ir viena no programmām, ko atpazinu ejot kārtējo savu transformācijas ciklu. Šo programmu atpazinu šovakar izdzīvojot šīs emocijas. Noteikti jau zināt, ka programmas mēs uzliekam sev paši, vai mūsu tuvinieki, vai vide kurā dzīvojam. Šī konkrētā man no mazām dienām tika mācīta un kodēta no manas mīļās babiņas puses, un teksts ir sekojošs: „nemaz nedomā raudāt kad nomiršu”. Pagaidām nav spilgtas atmiņas kādai konkrētai situācijai ar šo tekstu, bet tas nebija nekas tāds. Iespējams kādreiz pa Tv rādīja bēres, un arī tika pieminēts šis teksts. Bet doma bija, ka jāpriecājas par dzīvu cilvēku, jārunā ar dzīvu cilvēku un nav ko žēlot un raudāt kad nomiris, ja neesi savu uzmanību veltījis dzīvam esot. Nu kaut kā tā.
It kā pareizi un loģiski.
Tikai šovakar sapratu, ka katrai dvēselei ir savas vēlmes un vajadzības izdzīvot savas emocijas kā katra to vēlas. Un šīs programmas kādu brīdi pasargā, bet augot jāspēj nolietotās atmest un augt tālāk. Kā tauriņš no kūniņas atbrīvojas un sāk pilnīgi citu dzīvi. Ar citām programmām un uzstādījumiem.
Šobrīd, kad jaunās zemes enerģijas paaugstinās, mainās uztvere, un patiešām jāsāk dzīvot ar sirdi, šodien vēl viens sirds kambaris vai daļa no tās manī atvērās un paplašinājās, ļaujot ieplūst jaunai enerģijai, milzīgā pateicībā Visuma radītājam par iespēju to visu piedzīvot.
Dienas enerģija pēc Maiju kalendāra 3OK, kas liek vēlreiz pārskatīt savas vērtības, normas, uzvedības, rīcības modeļus, kam esi uzticīgs un ko noteikti nepieļausi un ko noteikti nedarīsi savā dzīvē, kas tev ir pieņemams un kas nav, ļoti kristāl skaidri. Uzticība sev, savam darbam, savām idejām un vērtībām. Šodien to visu pārdzīvoju, piedzīvoju, izdzīvoju.
Un ir kaut kas vēl vairāk..
Un tā, OMG, ir apziņa - atziņa, ka šis viss ir transformācijas process paredzēts un saplānots jau krietnu laiku iepriekš.., mazliet uzsprindzina un atkal paplašina smadzenes apziņu..tas ir wow efekts.
Un vēl, neizdzīvotas sāpes nekur nepazūd, tās gaida piemērotu brīdi, lai transformētos vai arī, tā arī paliktu tevī līdz kapam. Izvēle ir tavā ziņā.. kad būsi gatavs, būs piemērots brīdis, un atradīsies īstais pavadonis, kas spēs tev palīdzēt.