Brīvās gribas likums
Noteikti esat dzirdējuši frāzi, ka katram cilvēkam ir brīvā griba, tāds ir Visuma likums, bet kā tas izpaužas sadzīvē? Vai esat to piefiksējuši? Padomājam.
Aprakstīšu kādu situāciju no dzīves.
Parasts darbinieks (sieva/vīrs/ brālis/māsa-nav svarīgi kāda loma) ir kārtīgi strādājis visu gadu, ar labu slavu, labi ieredzēts kolektīvā, atsaucīgs sabiedrības loceklis, izpalīdzīgs ģimenes cilvēks ir saņēmis gada nogalē prēmiju, krietnā apjomā un lepns par sevi. Nosvinēt nolemj kasino, jo pieņem lēmumu, ka tā ir viņa nauda, pie tam neplānota, un viņš vienmēr ir gribējis pamēģināt kā tas ir paspēlēt kasino. Lielisks noskaņojums, labi pavadīts laiks, un dažreiz pat izdevās vinnēt, lai vai kā - process kaifīgs un cilvēks laimīgs brīvdienās satiek draugus un izstāsta piedzīvoto. Viens no draugiem noklausās stāstu un saka, viss jau ir forši, bet labāk būtu ģimeni aizvedis ceļojumā, otrs saka, varēji mammai vismaz nopirkt veļas mašīnu, viņa jau sen tev prasīja, trešais - būtu labāk jaunu mašīnu sev nopircis.
Nākamā situācija.
Satiekas divas draudzenes, kuras sen nav redzējušās. Viena stāsta, ka tikko atgriezusies no ceļojuma un piedzemdējusi otro meitenīti un laimīgi ar vīru bauda auklītes pakalpojumus. Pirmā noklausās, izstāsta savus piedzīvojumus kā neiet darbā un nosaka, tagad jums vajag puisīti, lai līdzsvars.
Kā jums šķiet kā šajos stāstos izpaužas brīvās gribas likums un vai tas tiek ievērots?
Izanalizēsim. Atbildat uz jautājumu vai stāstu galvenie varoņi prasīja draugu viedokli kā iztērēt naudu vai par bērnu dzemdēšanu? Pareizā atbilde - neprasīja. Viņi vienkārši dalījās savā pieredzē. Vai draugi izsakot savu viedokli par "labākas" naudas versijas tērēšanu lien ne īsti savā kompetences lauciņā, domājot, ka zin labāk kā iztērēt drauga nopelnīto naudu? Atbilde - JĀ. Pirmkārt no psiholoģiskā viedokļa, draugs tiek novērtēts apziņas līmenī kā bērns, un parējie uzņemas vecāku lomu ar zemtekstu - es labāk zinu kā tev rīkoties. Otrkārt, un pats būtiskākais, tiek pārkāpts Brīvās gribas likums! Katram ir tiesības pieņemt jebkādus lēmumus kā viņš uzskata par pareizu, un nevienam nav atļauts jaukties bez prasīšanas. Ja neprasa - nelien, nejaucies. Katrs cilvēks nodarbojas ar savu dzīvi, savām interesēm, saviem dzīves uzdevumiem, talantiem, un atrodas savā vietā, un piedzīvo savas dzīves mācības.
Taču tiklīdz tu ejot pie vecākiem, draugiem, kolēģiem sāc mācīt tos dzīvot, tu sāc veidot šķēršļus vienotā visuma sistēmā. Un lai Visums kaut kā tevi noliktu pie vietas, lai tu pats dzīvotu savu dzīvi un nemaisītos citu dzīvēs, sagādās tev daudz jautru, šķēršļu pilnu uzdevumu buķeti, lai tev neatliek vairs laika maisīties citu cilvēku dzīvēs. Triecieni pa finansēm, attiecībām, un gala beigās veselību, ja galīgi cilvēks ilgi nesaprot. Visums ir absolūti taisnīgs. Viss ir balansā, un viss notiek absolūti taisnīgi. Visums vienmēr atbild uz cilvēka darbībām.
Visuma brīvās gribas likums: ja neprasa - nelien!
Kad taisa dažādas mīlas pieburšanas, tur cilvēki saprot, vai vismaz nojauš, ka tiek ietekmēta cita cilvēka brīvā griba, un tas nav īsti pareizi, taču variantos ko minēju augstāk, un tas notiek ikdienā visapkārt, cilvēki pat nenojauš cik viegli pārkāpj šo likumu.
Un tas pats ar otro situāciju par draudzenēm. Kā tas izpaužas otras draudzenes dzīvē, kura dod savus neprasītos padomus? Kā jūs domājat?
Viņa visiem sūdzas kā viņai visi apkārt māca dzīvot, sākot no mammas, beidzot ar trakajiem kolēģiem un priekšnieku, kurš jaucās viņas privātās lietās. Un tā ir viena no vieglām versijām par šo likumu neievērošanu.
Esmu novērojusi, ka cilvēki pat neievēro ka pārkāpj šo likumu. Vai nu neizprot, vai neaizdomājās, jo viss notiek autopilotā, lai pārāk nenoslogotu savas smadzenes.
Likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Secinājums: Tātad, ja tavu padomu neprasa, neuzbāzies ar savu labāko redzējumu un risinājumu. Nejaucies citu karmā un nebojā savējo.
#Cēloņuunsekulikumsakarības